Privātais mežs

Mežsaimniecības pamati un 5 galvenās meža apsaimniekošanas sistēmas

Lai gan mežsaimniecības speciālisti sastādīs meža apsaimniekošanas plānu konkrēti jūsu mežam, ikvienam meža īpašniekam ir lietderīgi pārzināt galvenās ienesīga meža apsaimniekošanas metodes, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanas principus.

Šeit jūs varat gūt pārskatu par galvenajām mežsaimniecības sistēmām un to attīstību.

Kāds ir mežkopības mērķis?

Mežkopības mērķis ir dabiski vai mākslīgi atjaunot mežu un ar dažādām cirsmām un citām tehnikām izaudzēt pieaugušu mežu.

Noteiktos apstākļos, kā atjaunošanas cirtes veids, arī kailcirte ir nepieciešams mežkopības paņēmiens. Latvijā pārsvarā izmanto kailcirti. Taču šobrīd uz dabisko mežu rēķina strauji pieaug audzēto mežu relatīvā platība, tādēļ arvien vairāk tiek runāts par tādu meža apsaimniekošanu, kas tuva dabiskajai mežu atjaunošanai.

Agrāk bija divas sistēmas: ciršana un stādīšana

Lielākā daļa audžu iepriekš tika apsaimniekotas pēc kailcirtes principa. Tika izcirsts viss mežs, iegūti kokmateriāli un iestādīti jauni koki. Apmežošana deva vienāda vecuma koku ražu, kas vienlaicīgi bija jānocērt. Šī mežizstrādes sistēma arī izpildīja galveno apsaimniekošanas mērķi – paredzamā un ilgtspējīgā veidā ražot komerciālu kokmateriālu.

Kailciršu sistēma atdarina dabisko meža ciklu, kad vētras vai ugunsgrēki izposta mežus, kas pēc tam atjaunojas no apkārtnes koku sēklām.

Spēcīgais vējš mežiem ir bijis lielākais apdraudējums, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc izvēle krita par labu kailcirtēm. Vēja ietekme var būt postoša, un lūzumi var ievērojami samazināt koksnes ekonomisko vērtību. Turklāt palielinās meža tīrīšanas izmaksas, jo no zemes ārā tiek izceltas saknes.

Aizsargājamo teritoriju meži un sertificēti meži

Ja jūsu mežs vai tā daļa atrodas aizsargājamā teritorijā, īpaša uzmanība jāpievērš likumdošanai, kas nosaka meža izmantošanu aizsargājamās teritorijās. Pirms jebkādu darbību veikšanas iesakām konsultēties ar speciālistiem, lai izvairītos no iespējamiem tiesību aktu pārkāpumiem.

Saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti atsevišķiem dabas lieguma vai mikrolieguma mežiem. Šo ierobežojumu dēļ jums var būt tiesības uz kompensāciju par zaudēto īpašumu.

Kas šodien ir citādāk?

Pirmkārt, papildus ekonomiskajiem ienākumiem mēs no mežiem sagaidām plašāku labumu klāstu, piemēram, atpūtas iespējas, dabas saglabāšanu un ainavu labiekārtošanu. 

Otrkārt, ar apzinātu un gudru kopšanu un mežu atjaunošanu palielinās efektīva un pret vēju izturīga meža īpatsvars. Tāpēc mūsdienās tiek izmantots lielāks skaits dažādu mežkopības sistēmu.

Mūsdienu daudzveidīgās mežsaimniecības sistēmas ir attīstījušās gadu desmitiem ilgi, kad mežaudzes tiek apsaimniekotas, atjaunojot derīgās sugas un tādējādi nodrošinot ilgtspējību ilgtermiņā.

Meža atjaunošanas un kopšanas metodes kopā veido mežkopības sistēmu. Mežsaimniecības sistēmas atšķiras pēc cilvēka iejaukšanās apjoma, un, novērtējot katras sistēmas ilgtspējību, tiek ņemti vērā ekoloģiskie, ekonomiskie un sociālie aspekti.

5 galvenie meža apsaimniekošanas veidi

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācija mežsaimniecības sistēmas klasificē šādi:

  • Stādījumi – īsas rotācijas stādījumu meži

Stādījumi ir visintensīvākā mežkopības sistēma, kuras galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk saražot pēc iespējas vairāk koksnes. Lai nodrošinātu īsu mežizstrādes ciklu (20 gadi vai mazāk), tiek izmantotas dažādas mākslīgās atjaunošanas metodes. Lai palielinātu audzes produktivitāti, kaitēkļu apkarošanai tiek izmantota nosusināšana, mēslošana, kaļķošana un ķimikālijas,.

Mežkopība ir mehanizēta, un ekonomiskās atdeves gūšanai kā pēdējais posms ir kailcirte. Stādījumos biotopi apzināti netiek veidoti. Tomēr tiek nošķirti arī stādījumi, kuru izveides mērķi ir vides un dabas aizsardzība, piemēram, lai mazinātu eroziju, aizsargātu augsni un ūdenstilpes.

  • Viengadīgas audzes, kuras audzē kā tīrkultūru – viena vecuma meži

Šāda veida apsaimniekošans veids arī tiek pielietota koksnes ražošanai. Ja audzes ietvaros koku vecums atšķiras mazāk par 20 % no ciršanas cikla garuma, ciršanu efektīvi var veikt vienā piegājienā. Stādīšanai un sējai svešzemju sugas netiek izmantotas, ķimikālijas kaitēkļu apkarošanai izmanto tikai nepieciešamības gadījumā. Metodes, kas veicina dažādas audzes funkcijas, pielieto tikai tad, ja tas nerada papildu izmaksas. Kā atjaunošanas cirte tiek izmantota kailcirte. 

  • Kombinētā mežsaimniecība – meži, kuros īsteno vairākus mērķus

Šī sistēma ņem vērā arī ekoloģiskos aspektus. Svarīga ir meža koksnes ražība, tādi blakusprodukti kā sēnes un ogas, kā arī pārējo meža vērtību saglabāšana. Tiek ņemtas vērā biotopu veidu un sugu aizsardzības vajadzības. Audzi veido, piemēram, retinot un mēslojot. Cirtes tiek veiktas saskaņā ar izvēlētajām mežsaimniecības metodēm. Priekšroka tiek dota dabiskajai atjaunošanai, un kultivēšana tiek izmantota tad, ja audze dabiski neatjaunojas ar augšanas vietai raksturīgām koku sugām.

  • Mežkopība, kas tuva dabiskajam mežu dzīves ciklam – meži, kas līdzīgi dabiskajiem

Dabai pietuvinātas mežsaimniecības mērķis ir nodrošināt mežu ar dabiski atjaunotām vietējām koku sugām, kas nodrošina ekonomiskos ienākumus. Mežkopība balstās uz dabiskajiem augšanas vietas procesiem. Mēslošana tiek izmantota tikai barības vielu satura atjaunošanai augsnē, bet pesticīdi tikai lielu kaitēkļu epidēmiju gadījumā. Kultivēšanu izmanto tad, ja dabiskā meža atjaunošana ir apgrūtināta vai neiespējama. Galīgā ciršana imitē dabiskos postījumus, t. i., kailcirte netiek veikta, ja augšanas zonā nav dabā sastopamu audzes postījumu.

  • Atstāšana dabiskai attīstībai – neapsaimniekoti meži

Šīs metodes gadījumā tiek nodrošināta meža pašatjaunošanās un audzes veidošanās dabas procesu un dabisko postījumu rezultātā. Atļauta tūrismu veicinošu objektu būvniecība un aktīvi aizsardzības pasākumi pret ārējām ietekmēm.

Kas šodien ir citādāk?

Pirmkārt, papildus ekonomiskajiem ienākumiem mēs no mežiem sagaidām plašāku labumu klāstu, piemēram, atpūtas iespējas, dabas saglabāšanu un ainavu labiekārtošanu. 

Otrkārt, ar apzinātu un gudru kopšanu un mežu atjaunošanu palielinās efektīva un pret vēju izturīga meža īpatsvars. Tāpēc mūsdienās tiek izmantots lielāks skaits dažādu mežkopības sistēmu.

Mūsdienu daudzveidīgās mežsaimniecības sistēmas ir attīstījušās gadu desmitiem ilgi, kad mežaudzes tiek apsaimniekotas, atjaunojot derīgās sugas un tādējādi nodrošinot ilgtspējību ilgtermiņā.

Meža atjaunošanas un kopšanas metodes kopā veido mežkopības sistēmu. Mežsaimniecības sistēmas atšķiras pēc cilvēka iejaukšanās apjoma, un, novērtējot katras sistēmas ilgtspējību, tiek ņemti vērā ekoloģiskie, ekonomiskie un sociālie aspekti.

Mums Privātajā mežā rūp ilgtspēja mežā un mūsu misija ir katra nozāģētā koka vietā iestādīt 10 kokus. Katru gadu mēs palīdzam vairāk nekā 1000 meža īpašniekiem ar mežiem un, ja arī jums ir nepieciešama bezmaksas konsultācija un padoms, kā pareizi apsaimniekot jūsu meža īpašumu, sazinieties ar mūsu speciālistiem. 

Līdzīgi raksti

Mežizstrāde ir dabiska meža dzīves cikla sastāvdaļa. Tomēr pēc ciršanas
Mēs uzrunājām Dāvi Šteinbergu, mežsaimniecības speciālistu iepirkumu jautājumos, kurš SIA