Privātais mežs

Kad dot priekšroku sēšanai un stādīšanai, nevis dabiskai atjaunošanai?

Mežizstrāde ir dabiska meža dzīves cikla sastāvdaļa. Tomēr pēc ciršanas mežs ir jāatjauno nākamajām paaudzēm. Kuros mežos un kādos apstākļos papildus dabiskajai atjaunošanai ir vērts domāt par sēšanu un stādīšanu?

Kad sēšana un stādīšana atmaksājas?

Sēšana un stādīšana ir labāka par dabisko atjaunošanos, ja dabiskā audzes atjaunošana ir sarežģīta, piemēram, sēklu koku trūkuma dēļ vai arī tā nenotiek ar piemērotām koku sugām. Piemēram, egles pēc kailcirtes dabiski neatjaunojas tādā pašā veidā, vispirms tās aizstāj cietkoksnes meži.

Turklāt mākslīgās atjaunošanas ietekmi var ievērojami uzlabot, piemēram, ar herbicīdiem, drenāžu un kopšanas spraudeņiem.

Sēšanas un stādīšanas izdevumi atmaksājas, kad palielinās audzes koksnes ražība un saīsinās koksnes brieduma vecums.

Sēšana Latvijā ir maz izmantota meža audzēšanas metode

Atšķirībā no citām meža atjaunošanas metodēm sēšanas priekšrocība ir tāda, ka koku saknes attīstoties var iegūt dabisku formu, kā rezultātā izaug dzīvotspējīgi koki. Turklāt šī metode prasa salīdzinoši nelielu darbaspēku, jo to lielākoties var paveikt ar mašīnām.

Tajā pašā laikā sēšana ir arī ierobežota meža atjaunošanas metode. Tas īpaši attiecas uz smilšainām augsnēm silos un viršu mežos. Lai sagatavotu zemi, parasti ir jānoņem zāles segums, lai sēklas varētu iekrist tieši augsnē. Pretējā gadījumā sēklas paliek uz augsnes virskārtas un var slikti dīgt. Sēšanas metodi var izmantot galvenokārt tikai eglei, priedei un bērzam.

 

  1. gadā RMK mežus vispār nestādīja, jo priežu stādus lietderīgāk ir audzēt savā kokaudzētavā. Tur tos var arī apstrādāt ar līmi, smiltīm un vasku, lai mazie kociņi izturētu priežu smecernieka uzbrukumu. Iepriekšējos gados Valsts meža apsaimniekošanas centra meža atjaunošanas darbos sējumu īpatsvars saglabājies aptuveni 3 % apmērā no visiem darbiem.

Savukārt stādīšana Latvijā meža atjaunošanā tiek izmantota plaši

Stādīšana ir drošākais un ātrākais veids, kā izveidot jaunu mežu. Stādīšana tiek izmantota plašāk nekā sēšana, jo izmaksas gan sēklām, gan uzturēšanai ir mazākas. Pēc stādīšanai konteineros piemērotu kokaugu izaudzēšanas jaunie koki mežā aug salīdzinoši viegli un palielinās arī stādīšanai piemērotais laiks.

Piemērojot kailsakņu stādīšanas metodi, stāda 1 – 2 gadus vecus vai vecākus augus, kas audzēti no sēklām. Lai iegūtu stādīšanai piemērotas jaunas egles, no sēklām audzē mazus kokaugus vai stādus, kurus pēc dažiem gadiem izrok.

Ja, piemēram, ierīkojot egļu kultūras, stādīšana ar pārāk jauniem stādiem nav efektīva, lai iegūtu lielākus stādus, divus gadus vecos stādus ir jāpārstāda atsevišķā, tam paredzētā sekcijā, kur stādi izaugs pietiekami liel, lai nākamo divu gadu laikā tos varētu pārstādīt mežā.

Kādu meža atjaunošanas metodi izvēlēties?

Nepareiza augsnes apstrāde vai stādu izvēle var dubultot meža atjaunošanas izmaksas un paildzināt meža atjaunošanas laiku. Ar pareizo metodi un koku sugām jaunais mežs augs ātri un stādi spēs konkurēt ar dabisko veģetāciju un zāli. Ja jums nepieciešama palīdzība pareizās audzēšanas metodes un koksnes veida izvēlē, sazinieties ar mums!

Piedāvājam arī pilnu risinājumu kompleksu, t. i., pakalpojumu klāstu, kas aptver visus meža atjaunošanas darbus.

Mēs parūpēsimies par zemes sagatavošanu un nodrošināsim vietējos augu stādus un stādīšanas pakalpojumu.

Papildus varam palīdzēt gan ar turpmāko kultūras kopšanu, gan krājas kopšanas cirtes veikšanu. Lai saņemtu piedāvājumu, sazinieties ar mūsu inovāciju speciālistiem, kas palīdzēs sagatavot individuālo stādīšanas piedāvājumu jūsu meža zemei ​​vai brīvajai lauksaimniecības zemei.

Līdzīgi raksti

Mēs uzrunājām Dāvi Šteinbergu, mežsaimniecības speciālistu iepirkumu jautājumos, kurš SIA
Lai gan mežsaimniecības speciālisti sastādīs meža apsaimniekošanas plānu konkrēti jūsu
Pēc nesen piedzīvotās spēcīgās vēja un krusas vētras, kas gāja