Mežs vairs neaug pats par sevi

Ko jaunais Eiropas mežu stāvokļa pārskats nozīmē privātajiem meža īpašniekiem Latvijā

^{Aleksandrs Kļaviņš, valdes loceklis, Privātais Mežs SIA}

FOREST EUROPE šogad publicēja jau sesto Eiropas mežu stāvokļa pārskatu (State of Europe’s Forests 2025).¹ Tas apstiprina to, ko mēs, kas ikdienā strādājam laukā, jau kādu laiku klusām novērojam: Eiropas meži vēl aug, bet būtiski lēnāk nekā agrāk.

Visā Eiropā koksnes krāja laikaposmā no 1990. līdz 2025. gadam pieauga vidēji par 1,3% gadā. Pēdējos piecos gados šis temps ir nokritis līdz 0,3%.² Ziemeļeiropā, reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, situācija ir vissmagākā: gada pieaugums no 0,82% periodā 2010.–2020. ir sarucis līdz 0,04% periodā 2020.–2025.³ Pēc būtības mūsu reģiona meži stāv uz vietas.

Pārskats nosauc četrus galvenos iemeslus, un nevienu no tiem neviens mežkopis par pārsteigumu neuzskatīs: mežaudžu novecošanās (pārāk daudzas audzes sasniedz vai jau ir pārsniegušas produktīvāko vecumu), arvien lielāka pieauguma daļa tiek izcirsta, mežu bojājumi pieaug klimata ietekmes dēļ, un jaunu mežu platības aug lēnāk nekā agrāk.⁴ Tas, ko pārskats fiksē Eiropas mērogā, ir tieši tas, ko es individuālos īpašumos redzu katru nedēļu.

Latvijā šim jautājumam ir papildu svars, jo būtiski ir tas, kam pieder mežs. Ziemeļeiropā aptuveni 72% mežu ir privātīpašumā,⁵ un mūsu reģionā privāto mežu platība kopš 1990. gada ir augusi gandrīz par 37%, galvenokārt restitūcijas rezultātā.⁶ Vesela paaudze latviešu ģimeņu mantoja mežu, bieži nelielu, bieži izkliedētu, bieži bez apsaimniekošanas plāna, bez tehnikas un bez kontaktiem ar koksnes pircējiem.

Pārskats to formulē diplomātiski, bet skaidri: mazajiem īpašniekiem “var būt grūti piemērot mūsdienīgas mežkopības metodes vai piekļūt tirgiem savas koksnes realizācijai”.⁷ Es to pateiktu tiešāk. Neapsaimniekots privātais mežs Latvijā šodien parasti ir novecojusi, sabiezināta, vienas sugas audze, kas katru gadu aug lēnāk, uzkrāj mizgraužu risku un zaudē vērtību salīdzinājumā ar labi izkoptu kaimiņa mežu. Šī Eiropas mēroga palēnināšanās, ko fiksē pārskats, lielā mērā ir tieši šādu mežu palēnināšanās.

Īpašniekam, kurš apsaimnieko aktīvi, kurš kopj savlaicīgi, dažādo sugas un reinvestē cirsmu ienākumus, pareizā atbilde uz šo pārskatu ir turpināt iesākto un skatīties uz savām audzēm ar vēl lielāku uzmanību. Kļūdas cena šodien ir augstāka nekā pirms desmit gadiem.

Lielākajai daļai privāto īpašnieku, kuri neapsaimnieko, godīga atbilde ir grūtāka. Aktīva apsaimniekošana prasa trīs lietas: kapitālu, mežkopības zināšanas un piekļuvi koksnes tirgum. Ja trūkst kaut viena no šīm trim, mežs klusām nepieaug vērtībā. Pēc šiem datiem tas faktiski stāv uz vietas, kamēr nodokļu, administratīvās un riska saistības turpinās. Jo ilgāk šāda situācija velkas, jo sāpīgāka kļūst izvēle.

Reālistiski ir divi atbildīgi ceļi. Pirmais ir ievest mežu aktīvā apsaimniekošanā: piesaistīt mežkopi, izstrādāt plānu, sekot ciklam. Otrais ir pārdot tam, kurš to darīs. Abi ir leģitīmi. Kas vairs nav leģitīms, ņemot vērā šos datus, ir uzskatīt, ka atstāt mežu mierā ir neitrāla izvēle. Pārskats skaidri parāda, ka tā nav ne mežam, ne īpašnieka bilancei.Eiropas mežu stāvokļa pārskats iznāk reizi piecos gados.⁸ Man ir aizdomas, ka 2030. gada izdevums privātajiem īpašniekiem uzdos grūtākus jautājumus nekā šis. Atbildes uz tiem ir laiks meklēt jau tagad.

Atsauces

Visas atsauces uz: FOREST EUROPE, 2026. State of Europe’s Forests 2025. Ministerial Conference on the Protection of Forests in Europe, FOREST EUROPE, Liaison Unit Sweden. Sagatavojis Eiropas Meža institūts (EFI). Pieejams: foresteurope.org/wp-content/uploads/2026/03/SoEF2025.pdf

1. SoEF 2025, Ievads, 15. lpp. Sestais pārskats; aptver 45 FOREST EUROPE dalībvalstis; iznāk reizi piecos gados.
2. SoEF 2025, Indikators 1.2 Growing stock, Galvenie secinājumi, 43. lpp.: “The growing stock increased by almost 1.3% each year between 1990 and 2025… In the last five years, growing stock increased by 0.3% each year.”
3. SoEF 2025, Tabula 1.2-2 Trends in total growing stock, by region, 1990–2025, 47. lpp. Ziemeļeiropas gada pieaugums: 2010.–2020. g. = 0,82%; 2020.–2025. g. = 0,04%.
4. SoEF 2025, Indikators 1.2 Growing stock, Tendences, 46. lpp.: “declining forest area expansion, changing forest age structure, higher utilisation rates of net annual increment, and increasing forest damage.”
5. SoEF 2025, Tabula 6.1-1 Share of public and private ownership, by region, 2020, 158. lpp. Ziemeļeiropa: 71,7% privātīpašumā.
6. SoEF 2025, Indikators 6.1 Forest holdings, Tendences, 158. lpp.: “the private forest area in Northern Europe rose steadily by 36.9%” (1990.–2020. g.), lielā mērā Baltijas valstīs notikušās restitūcijas rezultātā.
7. SoEF 2025, Indikators 6.1 Forest holdings, 157. lpp. Latviskais tulkojums mans.
8. SoEF 2025, Ievads, 15. lpp.